Ave Caicoli, Dili, Timor-Leste

info@pdhj.tl

  • tp
  • en

Provedór Guterres Subliña Dezafiu no Kompromisu sira hodi Atende Asuntu Labarik Lakon

Iha loron 28 fulan-agostu tinan 2024, Provedór Direitus Umanus no Justisa, Virgílio da Silva Guterres ‘Lamukan,’ nu’udar oradór destakadu iha semináriu ho títulu “Saudades Konstante: Inisiativa Harii Dame husi Indonézia no Timor-Leste kona-ba Esperiénsia Separasaun no Reunifikasaun husi ‘Labarik Lakon’ Durante Konflitu.” Eventu ne’e halibur hanoin prinsipál oioin hodi diskute asuntu kompleksu sira ne’ebé liga ba labarik lakon no sira nia família.

Entre oradór notável sira maka Hakim Afonso, membru ida hosi Grupu Traballu kona-ba Labarik Lakon hosi Timor-Leste. Afonso, ne’ebé mós sobrevivente, fahe nia esperiensia ne’ebé emosionante tebes. Guterres espresa admirasaun klean ba Afonso, hodi hateten, “Hakim nia istória maka testamuña ida forte ba reziliénsia. Maski sofre lakon barak, nia konsege prezerva nia sanidade no mantein ligasaun metin ho nia abut no família.”

Guterres subliña Provedór nia envolvimentu ativu hodi rezolve kestaun kona-ba labarik lakon. “Ami nia eskritóriu kolabora hela ho organizasaun oioin, inklui Asian Justice Rights (AJAR), KOMNAS HAM, Yayasan HAK, no ACbit, hodi rezolve kestaun ida-ne’e”, nia hatete. Nia mós nota katak Provedoria asina ona Nota Entendimentu (MoU) ho KOMNAS HAM iha tinan kotuk. “MoU ida-ne’e ho objetivu atu esplora dalan konkretu sira ba ami nia entidade rua atu apoia AJAR, Yayasan HAK, no organizasaun relevante sira seluk hodi hasoru dezafiu sira relasionadu ho labarik lakon,” nia esplika.

Provedór salienta katak direitu fundamentál atu hatene lia-loos mak sentrál ba sira-nia esforsu. “Tantu labarik sira ne’ebé lakon no sira nia família iha direitu atu komprende saida maka akontese iha pasadu, tanba saida maka sira haketak malu, no sira nia estatutu atuál,” Guterres afirma.

Hatán ba dezafiu sira hodi hasoru abuzu sira ba direitus umanus nian iha pasadu, Guterres ko’alia kona-ba “anatomia hosi lia-loos no bosok sira”, hodi destaka difikuldade hodi fó sai lia-loos sira ne’ebé subar hanesan segredu estadu nian. “Kazu sira hanesan oho jornalista sira iha Balibo no kestaun sira ne’ebé seidauk rezolve kona-ba Reformasi Indonézia nian hatudu oinsá segredu Estadu nian bele taka lia-loos”, nia nota.

Guterres hatudu mós preokupasaun kona-ba “konsiensia lakon/na’ok” ne’ebé relasiona ho labarik lakon. “Dezafiu ne’e aumenta tan ho tendénsia ohin loron ni’an iha ne’ebé ema haree direitus umanus, korrupsaun, rekonsiliasaun, no governasaun di’ak hanesan responsabilidade hosi indivídu ka organizasaun espesífiku ida ni’an, envezde devér koletivu ida”, nia observa.

Atu konklui, Guterres kompromete atu halo advokasia ba ratifikasaun Konvensaun Internasionál ba Protesaun ba Ema Hotu hosi Dezaparesimentu Forsadu (ICPPED) no tratadu direitus umanus internasionál sira seluk. “Ami nia kompromisu ba konvensaun sira ne’e krusial tebes hodi avansa justisa no proteje direitus umanus”, nia afirma.

Seminariu ne’e organiza husi Centro Nacional Chega, I.P., Asian Justice and Rights (AJAR), Transitional Justice Asia Network, Asosiasaun Chega! Ba Ita (ACbit), no Uniaun Europeia. Tema sentrál husi semináriu ne’e maka “Envolvimentu Komunidade nian nu’udar Fundasaun ba Inisiativa sira Justisa Tranzisionál nian ne’ebé iha Impaktu ba Dame ne’ebé Duradoura.” Konferénsia ne’e konta ho oradór no partisipante proeminente sira hosi Nasaun Unidas, Timor-Leste, Indonézia, Tailándia, Illa Salomaun, Filipina, no Myanmar.

This post is also available in: English

Notisia seluk

PDHJ, ONU no PNTL Reforsa Polisiamentu Bazeia ba Direitus Umanus iha Liquiça

Liquiçá, 15 juñu 2026 – Provedóra-Adjunta ba Direitus Umanus, Maria Marília da Costa, hamutuk ho Funmi Balogun, Koordenadóra Rezidente Nasoins Unidas nian iha Timor-Leste,...

Mensájen Parabéns ba Lansamentu Sentru Arkivu Chega!

Dīli, 12 juñu 2026 - Provedór Direitus Umanus no Justisa, Virgílio da Silva Guterres “Lamukan” hato’o parabéns ba Centro Nacional Chega! (CNC) kona-ba inaugurasaun...

Timor-Leste Presiza Polítika Reziliénsia Dijitál Molok Tarde Liu, Hateten Rigoberto Monteiro

Díli, 11 Juñu 2026 –Provedór-Adjuntu ba Boa Governasaun, Rigoberto Monteiro alerta ona katak Timor-Leste presiza ho urjénsia polítika ida "rezilénsia dijitál" hodi proteje sidadaun...

Hakbiit Jerasaun Futuru: PDHJ Lori Konsiensia Direitus Umanus ba Estudante Universitáriu Oe-Cusse

Oe-Cusse, 8 juñu 2026 – Ba estudante universitáriu barak, komprende papél instituisaun estadu nian hanesan pasu importante ida atu sai sidadaun ativu no responsável....